Apsveikumi

Apsveikumi

''Lai bij slinka,
kas bij slinka,
Jāņa sieva - tā bij slinka Citas sievas zāli plūca,
Šī gulēja spilvenos.
''
/Pantiņi Jāņos - kaimiņu aplīgošana/


Lai visu uzplaukušo puķu melodijas Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
/Jāņi un Līgo svētki/


Cilvēki,
kas tiecas pēc varenības,
lielāko tiesu ir ļauni cilvēki: tas ir vienīgais paņēmiens,
kā viņi var paciest paši sevi.
/Citāti katrai dienai/


Neslavē putru,
ko pats neesi ēdis!
/Latviešu sakāmvārdi/


Palaid mani garām Cilvēkus velnus,
Kuriem uz pūstošās mēles Nešķīstība,
Kuru kaistošās acīs Gailestība,
Kuru dubļainās sirdīs Negantība,
zaimošana,
Kuru domas Noziegumi,
Kuru pieres zīmētas Ar Kaina zīmi,
Ar sirmgalvja tēva,
Ar mātes asinīm! Atklāj man trumus,
Kuru smaka Līdz debesīm smird,
Un viņu uzskats Mani gāž ģībonī! Hā,
kā es tveršu,
Atjēdzies atkal,
Kokles vietā Pastara bazūni!


Vai vajadzēja,
ka jau tumst un zvaigznes dvēseles sāk pievilkt? Jo mirklim,
bijušam starp mums,
caur mūžiem vajadzēja ieilgt.
Un galu galā – kas ir mūžs? Viens dzīpars laika likteņpūrā – viens mirklis,
un jau vēsums pūš no neatgriežamības jūras.
Viens mirklis.
Acīs uguns spīd.
Un otrs.
Veries blāvā stiklā.
Un vēl viens kuģis projām slīd un pazūd nežēlīgā miglā.
Tā ir vienmēr.
Un ātrums sāp.
Tas ātri atnes mūs un aiznes.
Un arī tavās acīs kāpj pret īstām karstas,
sāļas zvaigznes.
Un abu spožums kopā kūst un tur viens otru iznīcina,
un to,
kas ar mums abiem būs,
vien starp mums bijušais zina.
Pat izbūdams,
tas paliek svēts un pār mums abiem klusu planēs,
līdz kamēr pēdējais „kāpēc?” no mūsu lūpām skanēs.
Pēc tam.
.
.
Bet tas viss būs pēc tam,
kad sirds ne mīlēs vairs,
ne nīdēs,
un pāri baltam klusumam sen nomirusi gaisma spīdēs.
***


Ai,
zaķīti,
garausīti,
Kā es tevi sengaidīju Ar raibām oliņām Ar kadiķu ziediņiem.
/Apsveikumi Lieldienām/


No saknes zieds uz augšu veras,
No saules jaunā diena aug.
No sirds aug tava mīlestība,
Šī klusi slēptā saule,
raug,
Tā acīs mirdz,
tā sejā staro Un visās tavās domās zaro Kā koks,
kas sniedzas visam pāri Un ziedus ceļ pret debesāri.
Drupas Ak,
mīļā,
cik daudz saldu drupu Pēc gadiem sirdī atstāj laiks! Kur mūsu pilis,
sapņu celtas,
Kur mūsu karogtornis slaiks? Pils balta – tava mīlestība Reiz manā rožu dārzā bij.
Gul drupās pils,
nīkst ērkšķos rozes,
Tik efejas vēl stabus vij.
Un visi celiņi,
kur ilgās Reiz gāju mīlēdams un vājs,
Ir nozuduši palsās smilgās – Tur laiks ir gājis,
postītājs.
Cik pulkstens? Tu nāci pie viņa iekšā Un gribēji teikt,
ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi Un prasīji klusi: „Cik pulkstens?” Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Viņš gribēja teikt: „Paliec mana!” Bet apjucis teica: „Pusdesmit.
” Tu pateicies samulsusi Un apgriezies lēni,
un gāji.
.
.
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.
Viņš rītā teica ardievu Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt,
Un satikāties.
.
.
jau sirmi.


Sieviete dzīvo tikai tad,
kad mīl.
Sevi viņa atrod tikai tad,
kad ir jau pazudusi vīrietī.
/Atziņas un citāti/


Vienam - deviņi kažoki,
deviņiem - neviena.
/Adigiešu sakāmvārdi/


Šovakar Šovakar gribas man sapņot par visu,
kas augstāks par torņiem.
Skvērā uz sola – uz sola,
kur garām rūc tramvajs,
vai nejūti smaržas no pļavām brīnišķi vāras un maigas kā lietus? Droši tur bērzi debesīs zilās stāv balti kā naktskreklos.
Jasmīni smaržo.
Govis nopūšas kūtīs.
Šķūnīšos mazos kā alga varētu iegrimt tur sienā,
skūpstošā sienā.
Šovakar gribas man sapņot,
tik sapņot un aizmirst,
ka vajaga naudas,
ka pazoles cauras un rīt jāatrod darbs.
***


Saule grimst jūrā Kā sarkana mīna Zelta ragiem.
Tur mūsu kurss.
Griezīsim sānis Vai taisni saulē? Stūrman!? /I.
Ziedonis/ Lai Tavas dzīves kurss vienmēr pret sauli!
/Apsveikumi dzimšanas dienā/


Tumšo dienu baltais klusums Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
/Ziemassvētku pantiņi/


Kad tikai miķelīši,
vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas No malu malām draugi-kā arvien.
/Apsveikumi vārda dienā/


Lai puto alus,
brandavs plūst,
Un sniedzot roka nepiekūst! Lai sievas lād un bērnus per,
Bet vīri tikai slāpst un dzer! Lai briest tev maks un kamzol's,
Pirms nāk tas pagāns - monopols! Pat nelabam lai tevis žēl Un šogad peklē nerauj vēl!
/Apsveikumi jokojot/


Būdams ar labiem draugiem vienmēr notiks labi notikumi.
/Aforismi par dzīvi/


Šodien es skatīšos sentimentālu filmu.
Tam es gatavojos jau iepriekš.
(Lūk,
es izeju ārā.
Un debess ir pilna Mākoņiem iepriecinpšiem.
Priedes ir zilas,
un skuķēniem bruncīši plīvo Kā mana nepiedzīvotā dzīve.
) Jo tik reti mums gadās,
ka nākotnes nojausmas piepildās Precīzi,
nekrāpjoties! Lai arī tā nākotne – vienkārši filma.
Toties.
/Dzeja/


Vientulībā eju es kā miglā.
Salti kājām,
rokām,
sirdij.
Neredzamas aiziet dzērves.
Augstu neredzama saule.


Kauniņš bija Jānītim,
Mazi nāca Jāņa bērni: Cits penteris,
cits tenteris,
Cits līkām kājiņām.
/Dzejoļi Jāņos - Jāņa māte bēdājās/


Cūkas kājas skuldurītis Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.
/Ziemassvētku apsveikumi/


Es nesmejos par jūsu asprātību,
bet gan par to,
ko tūdaļ pateikšu pats.
/Citāti par asprātību/


Sieviete ir visa pirmsākums,
visas dzīvības un radības nesēja,
gara un dailes sākums.


Es saucu tevi,
tikai atbalss nava,
Un dziesma lūst kā gulbja brēciens žēls.
Skumst kapu smilts kā izdegusi pļava,
Un rīta gaisma liekas vakars vēls.
/Atvadvārdi/


Tavas asaras,
māt,
Tagad uz mana vaiga.
Kadus gan zemes ceļus Mūsu sūtība staigā,
Kādus gan debesu ceļus noiet,
Ja tik līdzīgi atkārtojas?


Tu man patīc,
es tevi neinteresēju.
Viss ka vienmēr.
.
.
/Dzīves filozofija/


MEITAI Mans gaišais bērns,
mana kastaņa svece,
Es vēlētos tevi laimīgu redzēt! Es gribētu tevi vēl sargāt un sargāt,
Man katra tava ziedlapa dārga.
Lai nenorauj vējš,
lai salna saudzē,
Lai saule lēni un viedīgi plaucē,
Lai pumpurs pēc pumpura vaļā raisās Un priecīgi šūpojas rēnajā gaisā,
Bet pamale slepeni negaisus briedē.
.
.
Var piepeši iekrist melns viesulis ziedos.
Mans gaišais bērns,
mana kastaņa svece,
- Mana laime ir tevi laimīgu redzēt!
/Apsveikumi bērna piedzimšanai/


Kas vienreiz sevi atradīs,
šai pasaulē vairs nepazudīs.


Sen sapņi projām uz saules pusi; Dzīve līdz aizgājusi – Dziesma vien palikusi!


Vislielākās spējas bez sajūsmas liesmas un siltuma var visskaistākās cerības pamet kaunā.
/Kārlis Ulmanis/


Matēriju savā acu priekšā saskata jebkurš; saturu atrod tikai tas,
kam ar to ir darīšana; forma vairumam paliek noslēpums.
/Johans Volfgangs fon Gēte/


Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز هتل Aurejärvi Ziemassvētku apsveikumi برای اجاره Turenki Pantiņi Apsveikumi Lieldienām Latvijas dzejoļi Ziemassvētku dzejoļi , Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز هتل Aurejärvi Ziemassvētku apsveikumi برای اجاره Turenki Pantiņi Apsveikumi Lieldienām Latvijas dzejoļi Ziemassvētku dzejoļi