dzejoli

dzejoli

Es nezināju,
Ka ar laiku Viss sliktais aizmirsīsies man Un paliks pavasara maigums Un birzs,
kur strazda dziesma skan,
Un madaras pār pļavām putos,
Un mākoņos būs gaišums tāds,
Ka labus vārdus Meklēs mute Un bruņu kreklu Novilks prāts.
Sirds atkailināta un maiga,
Un šķēps un vairogs zālē dus.
.
.
Es nezināju,
Ka ar laiku Šai vietā jāatgriežas būs,
Es nezināju,
Ka ar laiku Viss sliktais projām aizkūpēs Un zālē zelta rasa zaigos,
Kad ciešāk ieskatīšos es.
/dzejoli/


Neņem pie sirds tik ļoti,
Ja kāds tev Skarbus vārdus teic.
Vārdi šie tādēļ ir doti,
Lai sakopt savas Domas steidz.
Izvērtē katru vārdu,
Pasmelies Jaunu degsmi sev.
Negrib,
jau,
neviens ļaunu,
Palīdzēt saprast Dzīvi tev.
Pasmaidi,
ielaid sauli! Ne jau vienmēr Pūš ledains vējš,
Nenoslēdz savu sirdi,
Norūdies,
Lai jauns rodas spēks.
/dzejoli/


Kā saplēsta krūze sīkās lauskās griež asinīs pirkstus un asaras plakstos kā sasista krūze sīkās lauskās sirds meklē pa grīdu pa asumiem taustās kā asas lauskas dur pirkstos un sirdī bet katrā lauskā mirdz gaisma vai dzirdi un tici vai nē bet salīmēt sirdi pa sīkiem gabaliem arī var smilkstot.
.
.
/dzejoli/


Nesaki man,
ka mīli,
ka ilgojies,
Tik atļauj būt vājai,
Atļauj kaut vienreiz pateikt:- Es nevaru,
Man vairs neklausa kājas.
.
.
- Atļauj,
ka rūpes,
lielas un mazas,
Tavās rokās tad lieku,
Uz saviem platajiem pleciem Atnes man mierīgu miegu! Lai man atkal sapņos nerādās Gara un lietaina diena,
Kad es,
dubļu šlakatām apšļākta,
Brienu pa ceļu viena.
.
.
/dzejoli/


Visnežēlīgāk cilvēks apkrāpj sevi – Pats sacer pasakas un pats tām tic,
Pats,
cita vietā solījumu devis,
Cer sagaidīt,
ka tiks tas piepildīts.
Visneprātīgāk cilvēks māna sevi – No ilūzijām namus paša rokām ceļ.
Tiem loga rūtīs ieliek rozā plēvi,
Bet durvīm priekšā klintsakmeni veļ.
Visnesaudzīgāk cilvēks izdzen sevi,
Kad svešu viedokli par uzraugu sev ņem,
Un tad pret kalnu tā kā klibu ķēvi Viņš savu sirdsapziņu nomirt dzen.
Vislīdzjūtīgāk cilvēks žēlo sevi Un likteni par noziedznieku sauc.
Jo kur tad ir tās puķes,
kuras nevīst,
Kad vēja spārniem dienas garām trauc? Bet kurš gan,
cilvēk,
rūpēsies par tevi? Kurš tavu laiku īstā vietā liks? Kurš tavā vietā realizēs sevi Un kam gan prieks par tavu mūžu tiks? Un tāpēc,
cilvēk,
neaizmirsti sevi Un neļauj citam tavā vietā lemt,
Jo īsts ir tas,
ko tu ar sirdi redzi,
Un paliekošs,
ko var ar prieku ņemt!
/dzejoli/


Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز , Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز