Lieldienu novēlējumi

Lieldienu novēlējumi

Ak,
neej,
te cepumu smarža pludo,
Un krāsnsmute tvanīgu karstumu lej.
Liec vēlreiz dzimt ugunij zeltaini rudai,
Lai atspulgs pa telpu un acīm dej.


Dumpja augļi nekad netiek tam,
kas to izraisījis; viņš tikai saviļņo un saduļķo ūdeni,
lai citi tajā varētu ķert zivis.
/Citāti par cilvēkiem un sabiedrību/


Veca mīlestība nerūs.
/Latviešu sakāmvārds/
/Sakāmvārdi/


Labvakari,
Jāņa māte,
Vai ir silta istabiņa? Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
/Jāņu dziesmas - Jānīšam skaista sieva/


Tas,
kurš strādā,
vienmēr ir jauns.
Un dažkārt man liekas,
ka darbs izstrādā kādus īpašus hormonus,
kas paaugstina dzīvības impulsus.


Paliec man starp krastiem liesmojošs tilts!


Ieiešu klusumā Dvēseles dusumā – Dzīvības putekšņa daļa.
Zemē kad ieslīgšu,
Varbūt vēl iedīgšu Asiņā rūsgani zaļā.
Svētīju,
pieminu,
Pieminu,
svētīju Dziestošo saulrieta stundu.
Dzīve kad aizveras,
Mūžība atveras,
Iezvanot pēdējo jundu.


PULKSTEŅI AUG Mūsu pulkstenis nav peļams,
Vienmēr pareizi tas iet,
Bet.
.
.
man patīk tāds,
kas dzied,
Kad aiz loga Saule ceļas.
Māmuliņai lūdzu es: -Gaili man no tirgus nes!- Bet,
lai lieta droša ir Arī tētim,
vecmāmiņai,
Māsai-Lāsai,
tantai – Antai Palūdzu es katrā ziņā Dzīvu pulkstenīti pirkt.
Slepu vēl es lielam brālim,
Vectēvam un brālēna Arī lūdzu pirkt pa cālim Vai vismaz pa cālēnam.
.
.
Domāju: no visiem viens Varbūt nopirks to,
nudien.
Bet.
.
.
kas tikai vienu dos? Sapirkšu visi tos! Nu man vesels bars ir viņu,
Mazo zelta pulkstentiņu,
Visiem „ritentiņu čīkst”- Visi augu dienu pīkst.
.
.
Visi prasa: - Pī-Pī-Pī! Putraimus liec snīpītī!- Visi visu dieniņu Brēc: - Dod ātrāk pieniņu!- Es jau cenšos labi kopt,
Lai tie drīzāk lieli top,
Dodu katram cālītim Pienu,
prosu,
zālīti.
.
.
Tādēļ aug jau arī viņi Apaļi kā pulkstentiņi,
Dažs jau sāk mūs modināt – Mēģina saukt: - Kik-re-gā! – Drīz,
kad skolā sākšu iet,
Man būs pulksteņi,
kas dzied!


Pērkons Smagi,
tumši padebeši Saules zeltam priekšā klājas.
Lietus piles mirgā reši,
Putnu dzīru troksnis stājas.
Klusums.
.
.
Pēkšņi milzu roka Padebešus pušu dala,
Uguns jostu viņa loka,
Acis nesaredz tai gala.
Pērkons dārd,
tam atbalss rodas.
Tūkstoškārtām viņa graujas.
Bērniņš mātei klēpī dodas,
Sabijies pie krūts tai kļaujas.
Manu sirdi jūsmas pilda,
Redzot,
kā pa dabas ēku Iet,
kas mūžam tīk un cilda: Daiļums savienots ar spēku.


Paņem mani maigi,
maigi Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni Kā sapņi man šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
/Mīlas dzejoļi/


Nemitīgi cel savu profesionālo līmeni! Kā šobrīd vislabāk vari kalpot saviem klientiem? /Sekmīgs līderis/


Iededziet sveces šai mūžu klusuma sētā! Iededziet sveces,
lai sirdīs atmiņas līst.
Iededziet sveces šai siržu atdusas vietā,
Trauslā liesma lai neatļauj piemiņai dzist.
Vasara aiziet.
un skaistākie ziedi novīst.
Ierakstot mūžības grāmatā visus mūs.
Iededziet sveces,
lai gaisma pār tumsu nolīst,
Pieminot visus,
kas šajā kapsētā dus.
/Sirds apklususi/


Visaugstāko ir viegli gāzt no troņa,
taču tik izdevīgi posteņi ilgi nepaliek vakanti.
/Ateisms/


Ja aizej par tālu,
sekodams saprātam,
tad nonāc pie secinājuma,
kas ir tālu no saprāta.
/Labsirdīgi citāti/


Kas grib baltas villainītes,
Lai dzen aitas pieguļāji.
Es redzēju Jāņu nakti Trīs saulītes uzlecam: Viena rudzu,
otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
/Jāņu diena negaidīta/


Cik lēni paiet dienas,
kad esi ļoti mazs,
- tās ir piesātinātas ar brīnumiem.
Mīļo māmiņ,
tēt! Ejiet lēnāk manis dēļ.
Skatieties ar manām acīm.
Atklājiet no jauna visu,
ko esat aizmirsuši,
- visus mazos brīnumus: ziedu un peļķi,
gliemežvāku un spalvu,
oli,
varavīksni,
lapu.
Tā ir mana dāvana jums.
/Apsveikumi bērna piedzimšanai/


Suns ir gudrāks par sievu: tas nekad nerej uz savu saimnieku.


Latvija 18.
novembrī Latvija,
Latvija! Dzimtene mana pie Gaujas.
Kalnāji,
lejas un ezeru mirdzējums zils,
Tevi skauj birztalu elpa un Daugavas kraujās Stāsta par pagātni tālo mums senās bruņinieku pilis.
Rudeņos tērpies tu zelta un purpura rotā,
Sulīgu augļu liekts dārzā līkst ābeles zars.
Sarmotā sidraba sagša tam ziemās ir debesu dota,
Lai zem tās gaidošs un mierīgs snauž pavasars.
Latvija,
dzimtene mana,
min tevi nu svešnieku kājas,
Naidīgas balsis pēc latviešu asinīm sauc.
Krievijas taigas tik daudziem ir kļuvušas mājas – Latvija,
tēvzeme dārgā,
vai atgriezties būs tiem vēl ļauts? Latvija,
Latvija! Dzimtene mana! Tu – labā! Likteņa zvanā kāds jaunu laikmetu sit… Latviešu dvēseles senseno brīnumu glabā,
Novembrī skaistāko vārdu – Astoņpadsmit! /dzejoļa autors Lūcija Sāgameža-Nāgele,
1945/
/Latvijas dzejoļi/


Beidz runāt par problēmu - sāc domāt,
kā to atrisināt!


Līgo,
mana tautas dziesma,
Baltu viļņu galiņā! Dziedot mūžu nodzīvoju Daugaviņas maliņā.


Atceries ka kādu dienu neatstāšu tevi vienu,
Jo nākšu pie tevis svinēt dzimšanas dienu.
/Apsveikumi dzimšanas dienā/


Salavecis stipri ārdās.
Divas egles viņam rādās; Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis.
/Smieklīgie dzejoļi/


Uztver faktus! Ne jau acīmredzamos,
iesakņojušos vai cerīgos,
bet reālos faktus.
/Sekmīgs līderis/


Mākslai,
zinātnei,
literatūrai,
ētikai arvien tas ir bijis mērķis: nest cilvēci gan ātrāk uz priekšu,
bet uz cilvēcību,
uz humanitāti un kultūru.
/Dažādi aforismi/


Bēdz no manis,
kad es smejos,
- Tad es varu darīt ļaunu,
Par ko pēc kā sārtas ogles Dvēselē sev jūtu kaunu.
Bet,
kad sirdsēstos es gurstu,
Savās melnās mokās smoku,
- Nāc,
ja sirds to skumjās saka,
Sniedz kā savam brālim roku.
/Dzejolīši par mīlestību/


Mums ir jāuzlūko nākotne tā,
it kā mēs paši būtu to jau izdzīvojuši.
Ir jāpiedalās intensīvās nākotnes apceres procesā ar labu vēlošām domām.
Kad mēs dodam,
mēs ar uzviju saņemam atpakaļ,
jo šis princips ir Pasaules enerģijas apmaiņas pamatā.
Ir jārūpējas par dabu un tā jāaizsargā,
jo daba ir neticami spēcīgs enerģijas avots.
Mūsu svārstību līmenis paaugstināsies ar katru jaunu intuitīvo nojausmu,
un mūsu galīgais dzīves uzdevums ir enerģijas līmeņa tālāka paaugstināšana.
/Citāti dvēselei/


Kas nevēlas pielāgoties laikam un vietai,
tas pats sevi izslēdz no sabiedrības.


Prioritāte: es pirmais noraidīju šo izgudrojumu.
/Aforismi par atklājumiem un izgudrojumiem/


bengāliska uguns sprēgā ikdienības tīģelī veikli stīpām cauri lēkā Bengālijas tīģeri laiks pret spalvu glāsta galvu neizvairīties no viņa visai derdzīgajiem glāstiem velti vaicāt smalkiem ārstiem „Kamdēļ cilvēks paliek vecs?” tīģeri caur stīpām lec 1985 /Dzeja/


Tās dienas,
kas bija,
Apdzēš uz mūžu rieti.
Vien zvaigznes sijā Melnie debesu sieti.


Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز , Valentīna dienas pantiņi Apsveikumi dzimšanas dienā Apsveikumi vārda dienā Kāzu apsveikumi Novēlējumi Mīlas dzejoļi Sieviešu diena 8.marts Māmiņdienas apsveikumi Lieldienu pantiņi Ziemassvētku pantiņi 1. Septembris dzejoļi Pantiņi katrai dienai Apsveikumi Jaunajam gadam Smieklīgie dzejoļi Pārdomu pantiņi 1000e وام وام مسکن وام Draudzība هتل Sverre Joki هتل ها Skagen به هتل مالمو مرکز